Galvaspilsēta Rīga un citas lielākās Latvijas pilsētas

Latvijā ir 10 republikas nozīmes pilsētas: galvaspilsēta Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Jēkabpils, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Valmiera un Ventspils. No tām trīs lielākās ir Rīga, Daugavpils un Liepāja.

Vienas pieturas aģentūra atrodas piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā – klientiem esam sasniedzami visos Latvijas novados.

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, un tai ir sena un bagātīga vēsture. Pirmo reizi Rīga kā pilsēta minēta jau 1201. gadā.

Rīga atrodas valsts lielākās upes Daugavas krastā, kas sadala Rīgu divās daļās. Galvaspilsētā dzīvo apmēram trešdaļa valsts iedzīvotāju. Rīga sastāv no 58 dažādām apkaimēm, kas katra ir ar savu vēsturi, noskaņu un šarmu. Te atrodas pludmales un zaļi parki, koka arhitektūras un jūgendstila pērles, te ir muzeji, teātri un sporta arēnas.

Ikvienam, kurš Rīgā viesojas pirmo reizi, ir jāsāk ar ikonisko objektu apskati. Pilsētas vairāk nekā 800 gadus ilgo vēsturi vislabāk sākt iepazīt Vecrīgā – tā ir pilsētas senākā daļa un pilsētas centrs, kā arī tūristu iecienītākā atpūtas un izklaides vieta. 1997. gadā Rīgas vēsturisko centru UNESCO iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā. Rīgas izzināšanu var turpināt Rīgas klusajā centrā, baudot krāšņo jūgendstila arhitektūru. Rīga ir viena no retajām Eiropas pilsētām, kurā saglabājies ļoti bagāts jūgendstila arhitektūras, mākslas un dizaina objektu klāsts; to mēdz dēvēt par jūgendstila metropoli. Rīgā ir aptuveni 800 jūgendstila ēku, no kurām vairums atrodas Rīgas centrā, īpaši Alberta ielā.

Zaļākajā no Rīgas rajoniem – Mežaparkā – kopš 1912. gada darbojas Rīgas Zooloģiskais dārzs. Šobrīd zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijā ir ap 400 sugu, tostarp lauvas un žirafes, tīģeri un krokodili, ķenguri un degunlācīši, Latvijas dzīvnieki un tropu sugas. Zooloģiskais dārzs ir lieliska vieta atpūtai pieaugušajiem un bērniem – skaistā Ķīšezera krastā, priežu ielokā var pavadīt kaut visu dienu!

Rīgā varat izzināt gan Latvijas, gan Rīgas vēsturi un mūsu valsts kultūru dažādos muzejos. Iesakām doties uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju: tajā apskatāma lielākā latviešu kultūrvēsturisko vērtību krātuve, kurā ir vairāk nekā miljons krājuma vienību – unikālas arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures un mākslas priekšmetu kolekcijas. Baltijā lielākā un daudzveidīgākā seno spēkratu kolekcija apskatāma Rīgas Motormuzejā.

Vairāk informācijas par šiem un citiem muzejiem Rīgā:

Rīgai ir raksturīga aktīva kultūras dzīve. Rīgas centrā atrodas Latvijas Nacionālā opera un balets, kas Aspazijas bulvārī darbojas jau kopš 1923. gada. Tajā savu karjeru sākuši un kaldinājuši mūsdienās pasaulē slaveni baletdejotāji un dziedātāji, tādi kā Mihails Barišņikovs, Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka, Egils Siliņš u.c.

Latvijas un pasaules vizuālās un dekoratīvās mākslas attīstību var izbaudīt mākslas muzejos un apskatīt izstāžu zālēs un galerijās. Mākslas mīļotājiem Rīgā noteikti jāieplāno vismaz divu muzeju apmeklējums – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rīgas Biržas.

Noderīgas saites:

Rīga lepojas arī ar saviem tirgiem: pilsētas vidū blakus Daugavai atrodas iespaidīgais Rīgas Centrāltirgus. Ēkas, kuras šodien kalpo par tirgus paviljoniem, un kļuvušas par neatņemamu Rīgas unikālo vaibstu, sākotnēji celtas Kurzemē, Vaiņodē, kā vācu armijas gaisa kuģu – cepelīnu – angāri.

Pārdaugavā Kalnciema ielas kvartālā – vienā no Rīgas dzīvīgākajiem kultūras centriem – regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Īpašu popularitāti Kalnciema kvartāls ieguvis ar vietējo zemnieku un amatnieku produktu tirgu, kas kopš 2008. gada notiek katru sestdienu.

Pārdaugavā atrodas arī lielākais un senākais tirgus Daugavas kreisajā krastā – Āgenskalna tirgus, kura vēsture veidojusies kopš 1898. gada. Āgenskalna tirgum ir valsts kultūras pieminekļa statuss. Tirgus vēsturiskais paviljons pavisam nesen piedzīvoja vērienīgu atjaunošanu, un tā pirmajā stāvā tirgojas zemnieki un mājražotāji, bet otrajā stāvā var ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē.

Arī citās apkaimēs darbojas vietējie tirdziņi, kur var iegādāties svaigus augļus, dārzeņus, zemnieku saimniecībās audzētu un ražotu produkciju, amatnieku darinājumus.

Visgaidītākais Latvijas iedzīvotāju un viesu notikums ir ikgadējais gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Uz to jūnija pirmajā nedēļas nogalē no visas Latvijas sabrauc amatnieki un rokdarbnieki, kas tirgo tradicionālā manierē darinātu produkciju, kā arī pārtikas ražotāji. Savukārt rudenī tirgo mūsdienu amatniecības darbus. Mazāka mēroga tirdziņi un dažādas latviešu paražu aktivitātes muzejā notiek arī gadskārtu svētkos.

Rīgā noteikti jāizbauda Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Viena no skaistākajām mūsu galvaspilsētas leģendām vēsta, ka pirmā rotātā Ziemassvētku egle ir bijusi tieši Rīgā – 1510. gadā. Ziemassvētku laiku jābauda Vecrīgā, kur notiek ikgadējais tirdziņš. Rīgas Ziemassvētku tirdziņš 2023. gadā tika ierindots starp iecienītākajiem Eiropā un nodēvēts par vienu no autentiskākajiem Ziemassvētku tirdziņiem visā Eiropā (Europeanbestdestinations.com). Tas atrodas pašā vecpilsētas sirdī, skaistas arhitektūras ieskauts un vilina ar karstvīna, piparkūku un ceptu desiņu smaržu, aicinot nogaršot latviešu svētku ēdienus un sagādāt dāvanas mīļajiem.

Lai aplūkotu Rīgu, centru var izstaigāt kājām, bet uz tālākām apkaimēm var doties ar autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem. Šo maršrutu kopējais garums ir gandrīz 1300 kilometru. Biļeti nepieciešams iegādāties pirms brauciena vai nu Rīgas satiksmes mobilajā lietotnē, vai nu tirdzniecības centros un pilsētas kioskos. Sabiedriskā transporta maršruti un kustību grafiks atrodams šeit. Netālu no Rīgas atrodas Baltijā lielākā starptautiskā lidosta RIX Rīgas lidosta, no kuras var nokļūt daudzos galamērķos tuvu un tālu gan ar Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, gan ar citām.

Ja vēlaties apceļot visu Latviju, talkā nāk divi lieli transporta tīkli: no Rīgas Centrālās stacijas varat daudzviet nokļūt ar pasažieru vilcieniem, bet no stacijai līdzās esošās Starptautiskās autoostas – ar starppilsētu autobusiem (vilcienu satiksmes informācija šeit, par starppilsētu autobusu satiksmi šeit).

Vairāk par transportu Latvijā lasiet šeit.

Otrajā lielākajā pilsētā Latvijā – Daugavpilī – dzīvo gandrīz 90 000 cilvēku. Pilsētu iecienījuši gan tūristi, kas novērtē daudzveidīgo vēsturisko mantojumu un dievnamus, gan kultūras entuziasti, kas vēlas apmeklēt pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko muzeju, kurā apskatāmi viņa oriģināldarbi. Mākslinieks, starp citu, ir dzimis Daugavpilī.

Valsts trešo lielāko pilsētu Liepāju mēdz dēvēt arī par pilsētu, kurā piedzimst vējš, jo tā atrodas pašā Baltijas jūras krastā. Vēsturiski Liepājai bijusi nozīmīga loma: pēc Latvijas pirmās brīvvalsts pasludināšanas, 1919. gadā Liepājai uz īsu brīdi bija jāuzņemas Latvijas galvaspilsētas loma, jo jaundibinātās Latvijas Republikas Pagaidu valdība pēc vācu armijas apvērsuma atradās uz tvaikoņa „Saratov” Liepājas ostā. Liepāja ir pazīstama ar savu vēsturisko centru, koncertzāli „Lielais dzintars”, padomju laiku vēsturisko mantojumu – Karostas apkaimi un skaisto, balto smilšu jūras piekrasti. 2027. gadā Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pusstundas braucienā no Rīgas ir Jūrmala – mūsu zaļais kūrorts ar pludmalēm. Iedzīvotāji un viesi Jūrmalu iecienījuši apmeklēt vasarā, kad var doties gan uz koncertiem Dzintaru koncertzālē, kas, priežu ieskauta, atrodas pašā jūras krastā, gan apmeklēt pilsētas teritorijā esošo 25 km garo balto smilšu pludmali, kura ir labiekārtota, piedomājot par visiem. Var arī doties uz vienu no galvenajām un vecākajām Jūrmalas ielām – Jomas ielu, kas ir iecienīta pastaigu un maltīšu ieturēšanas vieta pēc patīkamas zvilnēšanas pludmalē. Jūrmalā atrodas arī viens no lielākajiem vēsturiskās koka arhitektūras mantojumiem Latvijā – 103 valsts nozīmes un 295 vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi. Jūrmalas kūrorta viesnīcas piedāvā plašu SPA pakalpojumu klāstu. Jūrmalas Līvu akvaparks ir lielākais ūdens atrakciju parks Ziemeļeiropā. Pastaigu cienītāji dodas uz Ķemeriem, kur Nacionālā parka populārākajā apskates objektā – Lielajā Ķemeru tīreļa takā – var piedzīvot teiksmainu pastaigu pa dēļu laipām.

Ventspils, liela Baltijas jūras ostas pilsēta, lepojas ar to, ka šeit padomāts par to, lai būtu ērti dzīvot ventspilnieku ģimenēm, kā arī interesanti atpūsties ģimenēm ar bērniem no citām pilsētām un valstīm. Te varēs atpūsties gan liels, gan mazs: piedzīvojumu parks, slēpošanas kalns „Lemberga hūte” un Ventspils Rodeļu trase, zinātnes centrs „Vizium”, kurā ir vairāk nekā 80 interaktīvu eksponātu, iepazīstinot ar fiziku, ķīmiju un citām dabaszinātnēm. Koncertzāle „Latvija” iezīmīga ar unikālām stabuļu ērģelēm un pasaulē augstākajām, Dāvida Kļaviņa radītajām, vertikālajām klavierēm „47i”. Ostas promenādē paveras ar plašs skats uz Ventu, jūras vārtiem, senajām ostas darbnīcām, iespaidīgu boju kolekciju un eksponēto loču kuģi „Rota”. Jāapskata arī Livonijas ordeņa pils – senākais viduslaiku cietoksnis Latvijā – un jāizbauda atpūta piejūras brīvdabas muzejā ar izbraucienu ar mazbānīti. Plašāku informāciju lasiet šeit.

Jelgava atrodas 43 kilometrus no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. Par Jelgavas dibināšanas brīdi tiek uzskatīta Mītavas pils uzcelšana 1265. gadā. Jelgava ir nozīmīga ne tikai Latvijas brīvvalsts kontekstā, jo šeit no 1919. gada 2. līdz 6. janvārim uzturējās Latvijas Pagaidu valdība un pilsēta piecas dienas bija Latvijas galvaspilsēta, bet arī Latvijas kultūrai un izglītībai: pirmā zinātņu biedrība Latvijā radās 1815. gadā Jelgavā – no tās izaugusi mūsdienu Zinātņu akadēmija. Jelgavā 1818. gadā nodibināja Kurzemes Provinces muzeju: tas bija otrais muzejs Latvijā un pirmais ārpus Rīgas. Gandrīz 100 gadu laikā muzejs izveidoja Eiropas nozīmes kultūrvēsturisku liecību kolekciju. Pilsēta ir arī latviešu izdevējdarbības šūpulis: pirmās grāmatas šeit tika iespiestas 17. gadsimta otrajā pusē, bet 1822. gadā iznāca „Latviešu avīze” – pirmā avīze latviešu valodā. Jelgavā ir arī senas teātra spēlēšanas tradīcijas – pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā 20. gadsimta sākumā bija arī profesionālais teātris. Otrā pasaules karā pilsēta ievērojami cieta – kaujā par Jelgavu tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve. Jelgavā mūsdienās regulāri notiek starptautisks Ledus skulptūru festivāls, Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls, Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki un Piena paku laivu regate u.c. Viesiem iesaka apskatīt Jelgavas pili, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu, uzkāpjot tās tornī, pilsētas zaļos parkus.

Valmiera – pilsēta Vidzemes centrālajā daļā – ir viena no senākajām pilsētām Latvijā un jau izsenis bijusi uzņēmējdarbības, rosīgas dzīves, ceļu un domu krustpunktā. Valmierā kā stratēģiski nozīmīgā Hanzas pilsētā mijušās naudas, valodas un idejas. Tas aizsācies tālajā 1283. gadā, kad pilsētas centrā tika uzcelts viens no Valmieras simboliem – Svētā Sīmaņa baznīca. Tas turpinās joprojām, pilsēta 2023. gadā atzīmēja 740. dzimšanas dienu. Piedzīvojot karus un grūtus laikus, valmierieši pilsētu vairākkārt uzcēluši no drupām un padarījuši par vietu, kur saimnieciska rīcība ir visu lietu pamatā. Viesi pilsētā labprāt apskata tās vecpilsētu, pili, baznīcu, bet kultūras mīļotāji mēro pat garo ceļu no Rīgas un citām vietām, lai apmeklētu Valmieras teātri, kura vēsture datēta jau ar 19. gadsimtu. Vasarā teātramīļi sabrauc uz Valmieras vasaras teātra festivālu, kura programmas pamatā ir īpaši festivālam radīti darbi, ko veido nacionālā un starptautiskā mērogā zināmi profesionāļi.
Citu Latvijas pilsētu atpūtas un apskates objektu piedāvājumu var iepazīt šeit. Konkrētu pilsētu piedāvājumu (apskates vietas, naktsmītnes, ēdināšanas pakalpojumus u.c. informāciju) var atrast, ievadot adresi visit(pilsētas nosaukums).lv. Piemēram, ja interesē Valmiera, ievadot visitValmiera.lv, atradīsit interesējošo informāciju.