Inese Saldābola, Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras jaunpienācējiem Latvijā vadītāja 

Ja runājam par integrāciju, tad viens no sekmīgiem integrācijas priekšnosacījumiem ir latviešu valodas zināšanas. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) koordinē latviešu valodas apguvi tikai Ukrainas iedzīvotājiem. Citiem cilvēkiem, kas ierodas Latvijā, vai cilvēkiem, kuri gribētu uzlabot savas zināšanas, SIF mācības neorganizē. Lai veicinātu sabiedrības saliedēšanu, (SIF) projektu ietvaros nodrošina latviešu valodas kursus dažādām mērķgrupām – tostarp reemigrantiem, viņu ģimenes locekļiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem –, kā arī rūpējas par apmācību procesa koordinēšanu. 

Pāri valodas barjerai – uz labāku darbu 

Šī gada gada sešos mēnešos SIF sniedzis konsultācijas vairāk nekā 2000, pērn – teju 6000. SIF Vienas pieturas aģentūra no citām atšķiras ar to, ka cilvēki pie mums nāk paši. Tas nav viņu pienākums. Kad cilvēks ir saņēmis SIF Vienas pieturas aģentūras jaunpienācējiem (Aģentūra) pakalpojumus, mēs to saucam par sociāli ekonomisko iekļaušanu. Mēs vērtējam tādus aspektus, kā, piemēram, veselība, izglītība, nodarbinātība, mājoklis. Kad problēmas ir atrisinātas, plāns ir izpildīts. Faktiski šie cilvēki var patstāvīgi dzīvot, jo pirmais integrācijas posms ir veiksmīgi noslēdzies. Mēs redzam, ka ļoti korelē cilvēku motivācija un kultūras atšķirības. Ja cilvēks ir motivētāks un mūsu valsts ir bijusi mērķis dzīvošanai un darbam, jo labāki ir arī sociāli ekonomiskās iekļaušanās rādītāji un iznākums. 

Lai arī kādi iemesli būtu pamudinājuši konkrēto cilvēku pamest dzimteni, nonākot citā valstī, jādomā, kā nodrošināt iztiku sev un ģimenei – un tas cieši saistīts ar nodarbinātību. Līdz šim lielākā daļa jaunpienācēju Latvijā tiek nodarbināti mazkvalificētos darbos. Piemēram, tikai 1% no oficiāli nodarbinātajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ieņem vadošus amatus. Nereti būtiskākie šķēršļi darba iespēju paplašināšanai un karjeras izaugsmei ir tieši valodas barjera, kā arī atšķirības profesionālajā kvalifikācijā un pieredzē. 

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt latviešu valodu, nepieciešama vienota un ilgtspējīga sistēma. Līdz šim dažādām iebraucēju grupām – galvenokārt trešo valstu pilsoņiem un bēgļiem – ir piedāvāti Eiropas Savienības finansēti valodu kursi.  

Izmantojot SIF kapacitāti, zināšanas un ilgtspējas pieeju, kopš 2023. gada vidus ar Valsts informācijas sistēmas “Integrācijas pasākumu datu bāze” tiek nodrošināta un koordinēta vienota pieeja latviešu valodas un mūsu kultūrtelpas, arī vēstures izzināšanā. Tādējādi ikviens interesents vienuviet mājas lapā www.livelatvia.lv var iegūt nepieciešamo informāciju un spert pirmos soļus, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas sabiedrībā. 

 “LearnLatvian” – vietne informācijai par bezmaksas latviešu valodas kursiem 

Šobrīd lielāka uzmanība būtu jāpievērš tiem, kuri vēlas apgūt latviešu valodu. Nereti valodas prasmju pilnveidošana ir atkarīga arī no sabiedrības kopējās attieksmes – vai tā spēj empātiski izturēties pret cilvēkiem, kuri cenšas runāt latviski, sākumā pieļaujot kļūdas. Noraidoša attieksme pret iebraucējiem Latvijā var kļūt par šķērsli tālākai motivācijai – turpināt mācīties valsts valodu, tādējādi liedzot jaunpienācējiem iespēju praktiski izmantot iegūtās zināšanas. 

Jāmin, ka kopumā pēdējos gados ir pieaudzis pieprasījums pēc bezmaksas latviešu valodas apguves kursiem. Tas izskaidrojams ar to, ka starp jaunpienācējiem ir ne tikai Ukrainas civiliedzīvotāji, bet arī reemigranti, bēgļi un citi trešo valstu pilsoņi, kas ieradušies Latvijā, lai strādātu vai iegūtu izglītību. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2024. gada 31. decembri Latvijā bija reģistrēti 85 978 termiņuzturēšanās atļauju (TUA) turētāji, no tiem 70 206 trešo valstu pilsoņi, kā arī 45 731 patstāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA) turētāji, no tiem 40 443 trešo valstu pilsoņi. Ukrainas civiliedzīvotāji līdz šim ieguvuši 3 104 PUA un 40 443 TUA. Savukārt TUA uz nodarbinātības pamata bija 14 405, bet uz studiju pamata – 7 036. Šajos apstākļos SIF ar Aģentūras starpniecību uzņēmies kuratora lomu – organizējot sadarbību ar citām iestādēm un nodrošinot saskaņotu pieeju latviešu valodas un integrācijas kursu īstenošanā. IT sistēmā “Integrācijas pasākumu datu bāze” tiek uzkrāti un regulāri aktualizēti dati par trešo valstu pilsoņiem, kuri apmeklē SIF un Rīgas domes finansētos kursus.  

Visticamāk, nākotnē šai datu bāzei pievienosies arī citi pakalpojumu sniedzēji, tādējādi radot visaptverošu priekšstatu par jaunpienācēju profilu Latvijā. Datu bāzē iekļautā informācija kalpo arī kā instruments personu reģistrēšanai dažādu projektu ietvaros. 

Lai atvieglotu informācijas pieejamību par bezmaksas latviešu valodas kursiem, Aģentūra izstrādājusi arī jaunu platformu “LearnLatvian”, kas pieejama mājas lapā www.livelatvia.lv. Tajā jaunpienācēji var ērti atrast savai dzīvesvietai tuvāko latviešu valodas apguves vietu. Platformā pieejama arī informācija par maksas latviešu valodu kursiem, kā arī apkopoti bezmaksas tiešsaistes mācību materiāli un valodas apguves ieteikumi. 

Saskatāms arī ekonomiskais ieguvums 

Vērts uzsvērt, ka valsts valodas zināšanas ir ilgtermiņa ieguldījums, kas būtiski paaugstina personas konkurētspēju darba tirgū. Jau šobrīd aplēses liecina, ka salīdzinoši tuvā nākotnē tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās augsti kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, vienlaikus samazinot zemas un vidējas kvalifikācijas darbavietu skaitu. 

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas darba tirgus ziņojumāi, līdz 2040. gadam, salīdzinot ar 2021. gadu, augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars kopējā darbaspēka pieprasījumā varētu palielināties par aptuveni 8,1%, savukārt vidējas un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars – samazināties par aptuveni četriem procentpunktiem. 

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka pusgada laikā pēc divu līmeņu latviešu valodas kursu pabeigšanas darbā iekārtojas aptuveni ceturtā daļa apmācīto (2022. gadā – 2732 personasii). Šeit svarīgi piebilst, ka abpusējs ekonomiskais ieguvums redzams arī no izmaksu un ieguvumu perspektīvas: viena bezdarbnieka mēneša vidējās uzturēšanas izmaksas (367 eiro) salīdzinājumā ar aptuveni 1500 eiro lielajām izmaksām divu valodas apmācības līmeņu nodrošināšanai parāda, ka ieguldījums ir izdevīgs ilgtermiņā. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, valodas prasmes ir priekšnoteikums ne tikai ērtākai ikdienas dzīvei un piekļuvei pakalpojumiem, bet arī tālākai izglītībai un karjeras attīstībai. Latvijai tas savukārt nozīmē būtisku pienesumu cīņā pret depopulāciju un vakanto darbavietu aizpildīšanu ne vien mazkvalificētu darbu jomās, bet arī tādās stratēģiski svarīgās nozarēs kā medicīna, tehnoloģijas un citas. 

Papildu ieguvumu valsts ekonomikā sniedz arī nodokļi, ko maksā trešo valstu pilsoņi ar darba atļaujām Latvijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, balstoties uz vidējo bruto algu 1671 eiro apmērā, viena strādājošā mēneša nodokļu iemaksas ir 869,24 eiroiii. Reizinot šo summu ar vairāk nekā 15 000 darba atļauju saņēmējuiv, gada ieguvums pārsniedz 162 miljonus eiro – summa, kas ir teju pusotru reizi lielāka par Daugavpils gada budžetuv. 

Līdz ar to ieguldījumi valsts valodas apguvē un integrācijas pasākumos ir ne vien sociāli atbildīgi, bet arī ekonomiski pamatoti. Efektīva jaunpienācēju iekļaušana, veicinot valodas zināšanas un konkurētspēju darba tirgū, sniedz būtisku pienesumu tautsaimniecībai, mazina sociālo noslāņošanos un stiprina sabiedrības saliedētību. Ilgtermiņā tas palīdzēs veidot ilgtspējīgāku un ekonomiski stabilāku Latviju, kuras ieguvēji ir gan jaunpienācēji, gan vietējie iedzīvotāji.

Vienas pieturas aģentūras pakalpojumu īstenošana tiek nodrošināta Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta ietvaros (līguma Nr. PMIF/13.1./2022/1/01). Finansējums piešķirts no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%).