Ierodoties Latvijā, daudziem jaunpienācējiem pirmais izaicinājums ir valoda. Tomēr valoda nav tikai saziņas līdzeklis — tā ir arī atslēga uz sabiedrību, darbu, izglītību un emocionālu piederību. Par to pārliecinājās arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri pulcējās iedvesmojošā pasākumā Liepājā, lai dalītos pieredzē un atklātu sevī motivāciju, kāpēc mācīties latviešu valodu.

Valoda kā tilts starp kultūrām

Mācoties latviešu valodu, Tu sper soli pretim vietējai sabiedrībai. Tas palīdz ne tikai saprast apkārt notiekošo, bet arī veidot ciešāku kontaktu ar cilvēkiem, iesaistīties kopienas dzīvē un justies piederīgam. Liepājas pasākuma dalībnieki atzina: “Latviešu valoda ir tilts, kas ļauj justies droši un mājīgi.”

Ceļš uz neatkarību

Ikdienas situācijās — veikalā, pie ārsta, skolā vai pašvaldībā — latviešu valodas prasmes dod brīvību rīkoties patstāvīgi. Tu vari vieglāk atrast darbu, risināt praktiskus jautājumus, palīdzēt saviem bērniem un piedalīties sabiedriskajos procesos. Tas ir solis uz neatkarīgu un aktīvu dzīvi Latvijā.

Valodas apguve – iespēja, nevis pienākums

Liepājā pasākuma apmeklētāji apliecināja, ka latviešu valodas apguve ir ne tikai nepieciešamība, bet arī iespēja paplašināt savu redzesloku, iemācīties ko jaunu un izaicināt sevi. Tā ir iespēja augt — personīgi un profesionāli. Turklāt valodas mācīšanās kļūst vieglāka, ja notiek draudzīgā, atbalstošā vidē, kopā ar citiem.

“Latviešu valoda ir vērtība” — atziņa, kas paliek

Pasākumā tika uzsvērts, ka latviešu valoda ir Latvijas kultūras pamats un iespēja parādīt cieņu pret valsti, kas ir sniegusi patvērumu. Daudzi dalībnieki dalījās sajūtās, ka, sākot runāt latviski, viņi piedzīvo pozitīvas emocijas un saņem atzinību no vietējiem iedzīvotājiem. Pat vienkāršs “labdien” var atvērt durvis sarunai un savstarpējai sapratnei.

Mācīties latviešu valodu ir ieguldījums sevī un savā nākotnē. Tas ir ceļš uz drošību, piederību un pilnvērtīgu dzīvi Latvijā.

Vienas pieturas aģentūras pakalpojumu īstenošana tiek nodrošināta Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta ietvaros (līguma Nr. PMIF/13.1./2022/1/01). Finansējums piešķirts no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%).