Oktobris Latvijā ienāk klusi — vēl zaļās lapas sāk kļūt dzeltenas, gaisā jūtama mitra zeme un vēsums, kas vēsta par tuvojošos tumšo laiku. Rīti kļūst miglaini, bet vakari — pārsteidzoši īsi. Daudziem, kas Latvijā dzīvo pirmo gadu, šis ir brīdis, kad rodas jautājums: kā pierast pie tik agras tumsas un drēgnuma?

Patiesībā latviešiem šis laiks nav tikai par aukstumu vai lietu — tas ir par pāreju, mieru un siltuma meklējumiem. Un varbūt arī par iespēju palēnināties, ieelpot rudens smaržu un atklāt, kā šajā zemē cilvēki māk “pārziemot” ne tikai fiziski, bet arī dvēseliski.

Senatnē rudens bija brīdis, kad darbi laukos noslēdzās un cilvēki gatavojās ziemai. Krāsnī žuva malkas pagales, bēniņos glabājās āboli, un mājās valdīja gaišs klusums. Pie sveces gaismas tika stāstīti stāsti, vērptas zeķes un dziedātas dziesmas. Tas bija kopības un siltuma laiks, kur katrs vārds un liesma deva cerību, ka gaisma atgriezīsies.

Mūsdienās mūsu dzīve ir straujāka, taču cilvēka vajadzība pēc siltuma un gaismas palikusi tā pati. Kad oktobra vakaros iestājas tumsa, mēs iededzam sveces, vāram tēju un meklējam mieru mājās. Tā ir latviešu atbilde rudenim — miers, gaisma un mājīgums.

Tumšie vakari ir lieliski piemēroti latviešu valodas mācībām. Iemācīties dažus jaunus vārdus var kļūt par nelielu ikvakara rituālu — rudens, lietus, silta tēja, svece, mājīgums. Tieši šādi vārdi nes sevī Latvijas noskaņu un palīdz labāk saprast cilvēkus, kas te dzīvo. Varbūt oktobris ir īstais brīdis sākt skatīties latviešu filmas ar subtitriem vai klausīties mūziku. Mūzika un valoda kopā palīdz sajust Latviju, ne tikai to saprast.

Latvieši bieži saka: “Labi jāsagatavojas, lai labi pārziemotu.” Tas nozīmē ne tikai sagādāt siltas drēbes, bet arī sagatavot sevi — prātu un garastāvokli. Rudens ir laiks, kad mēs sākam sildīties no iekšpuses: ar sarunām, ar tējām, ar gaismām un klusumu. Ja esi iebraucējs, šis laiks var būt arī jaunu sakņu laiks — rudens vakaros vari iepazīt latviešu tradīcijas, apmeklēt pasākumus vai iemācīties dažas vietējas receptes. Latvijā teiciens “mājīgums glābj” patiešām strādā — tā nav tikai telpa, bet sajūta, ko vari radīt arī pats.

Kad oktobra krāsas pārvēršas novembra pelēcumā, mēs lēnām ieejam ziemas ritmā. Bet šis process nav drūms — tas ir maigs pārejas laiks, kurā daba un cilvēks mācās elpot lēnāk. Tieši šajā klusumā slēpjas Latvijas šarms: miers, kas atrodams tumsā. Un, kad tu iemācīsies to pieņemt — ne tikai kā gadalaiku, bet kā sajūtu —, tu sapratīsi, kāpēc latvieši patiesībā mīl rudeni un ziemu. Jo katrs sveces stars, katrs smaids un katrs teikums latviešu valodā šajā laikā kļūst īpaši vērtīgs un siltumu nesošs.

Padoms no vietējiem: nepārsteidzies, ja cilvēki kļūst klusāki — tā vienkārši ir rudens daba. Bet aiz šī klusuma slēpjas dziļš siltums, ko var sajust, ja iededz sveci, iemācies teikt “labvakar” un ļauj sev piedzīvot Latviju tā, kā to dara vietējie — lēni, mierīgi un no sirds.

Vienas pieturas aģentūras pakalpojumu īstenošana tiek nodrošināta Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta ietvaros (līguma Nr. PMIF/13.1./2022/1/01). Finansējums piešķirts no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%).