Sintija Ķeire, SIF  Vienas pieturas aģentūras pārmaiņu aģents  

Anastasija Jemeļjanova, SIF Vienas pieturas aģentūras klientu konsultante 

Kad sākām darbu Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūrā – nebija skaidras atbildes uz jautājumu: “Kas īsti ir pārmaiņu aģents un klientu konsultants?” Šobrīd pēc intensīva darba ar cilvēkiem, varam droši teikt – tas ir tilts. Tilts starp jaunpienācējiem un viņa iespējām, starp neziņu un skaidrību, starp svešumu un piederību. Tieši pārmaiņu aģenti un klientu konsultanti ir tie, kuri roku rokā ar trešo valstu pilsoņiem, kas dažādu iemeslu dēļ atrodas Latvijā, sekmē viņu integrāciju un izpratni par mūsu valsti, tās likumiem un kultūru. 

Pārmaiņu aģenti un klientu konsultanti ir speciālisti, kas sniedz individualizētu un visaptverošu atbalstu gan trešo valstu, gan citu valstu pilsoņiem, kuri tikko ieradušies Latvijā vai jau šeit dzīvo kādu laiku. Un palīdzības saņēmēju loks ir plašs – sākot no Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz cilvēkiem ar dažādu ādas krāsu un kultūru, tādēļ ir būtiski visu sākt ar sarunu, iepazīstot klientu, viņa vajadzības, cerības un redzējumu par dzīvi Latvijā. Daudzi ir tikko ieradušies – ukraiņi, indieši, vjetnamieši, romi – un cenšas adaptēties jaunajā vidē. Dažiem aktuāls ir darbs, citiem – studijas vai latviešu valodas apguve, ir arī tādi, kas vēl tikai meklē savu ceļu, un katram jāspēj atrast un izveidot labākā ceļa karte. 

Mēs piedāvājam praktisku atbalstu: palīdzību ar CV un motivācijas vēstules sagatavošanu, sagatavošanos darba intervijām, informāciju par studiju iespējām, deklarēšanos, dokumentu sakārtošanu, turklāt, ja nepieciešams, sniedzam arī cita veida atbalstu, kas atvieglo iekļaušanos procesu, veicinot padziļinātāku integrāciju, piemēram, psiholoģisko atbalstu, juridiskās konsultācijas un tulkošanu. Būtībā esam atbalsta punkts, veidojot uzticību visā integrācijas procesā. 

Mājvietas atrašanā palīdz aģenti 

Visus jautājumus, ar kuriem saskaramies ikdienā, var sadalīt vairākos lielos blokos. Un kā pirmo no tiem var minēt dzīvesvietas nodrošināšanu. 

Dažiem, īpaši tiem, kuri atbraukuši ar uzaicinājumu, palīdz darba devēji, nodrošinot dienesta viesnīcas vai dzīvokļus. Studenti dzīvo kopmītnēs, bet ģimenes meklē īres iespējas. Protams, ka cilvēkiem, kuri nezina latviešu valoda, atrast dzīvokli nav vienkārši, tādēļ skatāmies sludinājumus, zvanām izīrētājiem un pat dodamies līdz izrunāt nianses.  

Ukraiņu civiliedzīvotājiem situācija ir līdzīga – sākotnēji viņiem tiek piedāvāta pagaidu mājvieta, bet pēc tam, lielākoties ģimenes, meklē, kur īrēt vai iegādāties dzīvokli.  

Līdz ar mājvietas atrašanu ģimenēm ar bērniem jādomā par bērnudārza vai skolas atrašanu, bet Kurzemē tā nav liela problēma, jo, piemēram, rindas uz vietām bērnudārzā mums nav. Te ir cits aspekts – ukraiņu skolēni nereti turpina tālmācību kādā no Ukrainas skolām, tādējādi viņiem integrēšanās mūsu skolas vidē ir gana sarežģīta, jo grūti pielāgot grafikus un priekšmetu apguvi. Vēl grūtāk ir skolēniem ar citu ādas krāsu – bieži viņiem psiholoģiski ir grūti iejusties vienaudžu vidū, tādēļ piedāvājam psihologu konsultācijas, lai “lauztu ledu” un palīdzētu vienam otru labāk izprast. 

Valodas zināšanas kā tramplīns karjerai 

Nākamais jautājums, kurā pārmaiņu aģenti un klientu konsultanti sniedz palīdzību, ir nodarbinātība. Pilngadīgām personām, kas ierodas Latvijā, praktiski visos gadījumos nepieciešams darbs, lai spētu nodrošināt savas ikdienas vajadzības. 

Katrs klients ir unikāls, un katra etniskā grupa nāk ar savām atšķirībām. Ukraiņu civiliedzīvotājiem ir īpašs likumā noteikts atbalsts, bet pārējiem tiek piedāvāti standarta pakalpojumi, ko sniedz Sabiedrības integrācijas fonds. Latviešu valodas apguve ir tā lieta, ko vēlas liela daļa jaunpienācēju, īpaši tie, kas atraduši darbu mūsu valstī vai vēlas to darīt. Tieši karjera ir spēcīgs motivātors, lai apgūtu valsts valodu, jo, ja vēlas karjeras izaugsmi un augstāk apmaksātu darbu, bez šīm zināšanām būs grūti. Ne velti Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka pusgada laikā pēc divu līmeņu latviešu valodas kursu pabeigšanas darbā iekārtojas aptuveni ceturtā daļa apmācīto. Noteikti gribas uzteikt tos jaunpienācējus, kuri īsā laikā apguvuši latviešu valodu B2 un pat C1 līmenī, un viņu vidū ir gan ārsti, gan tulki, gan citi augsta līmeņa speciālisti. 

Tiek runāts par jaunpienācēju pienesumu mūsu valsts ekonomikā, un to mēs redzam savā ikdienā. Darba tirgū trešo valstu pilsoņi lielākoties aizpilda robus mazāk kvalificētās profesijās – zivju pārstrādē, metālapstrādē, būvniecībā un viesnīcās, un darba devēji ir apmierināti ar jaunajiem darbiniekiem. No savas puses uzņēmēji, pie kuriem palīdzam iekārtot jaunpienācējus, palīdz arī dokumentu sakārtošanu, īpaši lielajos uzņēmumos. Tāpat viņi nereti pielāgo darba grafiku, lai cilvēki varētu apmeklēt latviešu valodas kursus. 

Starpkultūru dialogs kā instruments saliedēšanai 

Ja valodas pamati apgūti, tālākais ir atkarīgs no motivācijas un vēlmes runāt latviski ikdienā.  

Jaunieši integrējas vieglāk – viņi apmeklē pulciņus, skolas, augstskolas, kur saziņai nepieciešama valsts valoda, bet vecākā paaudze biežāk paliek savā “burbulī”, tāpēc arī viens no mūsu mērķiem ir sekmēt starpnacionālo saskarsmi un veicināt kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem un jaunpienācēju pieņemšanu.  

Saliedēšanās notiek dažādos veidos, un noteikti vēlētos pieminēt šā gada pavasarī iesāktu tradīciju – sarunu vakaru vairākās Kurzemes bibliotēkās – Liepājā un Ventspilī, kuri notiek divas reizes mēnesī un ļauj cilvēkiem attīstīt valsts valodas zināšanas.  

Konkrētu tautību pārstāvji veido savas kopienas, kurās tikties, saglabāt savu kultūru un identitāti, bet mūsuprāt ir būtiski arī sekmēt dialogu starp tautībām – viņi visi ir jaunpienācēji un kopā būs vieglāk integrēties Latvijas sabiedrībā.  

Mūsu darbs ir intensīvs, bet piepildīts. Pārmaiņu aģents un klientu konsultants nav tikai informācijas sniedzējs – tas ir cilvēks, kas palīdz citiem atrast savu vietu, savu ceļu un savu balsi jaunā sabiedrībā. Un katrs mazais solis uz priekšu ir kopīgs ieguvums mums visiem. 

Vienas pieturas aģentūras pakalpojumu īstenošana tiek nodrošināta Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta ietvaros (līguma Nr. PMIF/13.1./2022/1/01). Finansējums piešķirts no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%).