Aktualitātes
Aicina pieteikties uz labāko šašliku sacensībām ar strīdēšanās elementiem: Rīgā norisināsies Austrumeiropas dārza svētki

Svētdien, 23. augustā K.K. fon Stricka villā notiks Austrumeiropas dārza svētki, kuros Austrumeiropas un Kaukāza deju un dziesmu pavadībā norisināsies strīdi par garšīgākajiem šašlikiem.
Ikviens ir aicināts pieteikt savu un savas komandas dalību šašliku sacensībām, sāk marinēt gaļu, tīrīt grilu un meklēt ogles, kraut to visu auto un doties cīnīties par galveno balvu.
Konkursa žūrija – šefpavārs Mārtiņš Sirmais un ēdiena kultūras pētniece Dr.art. Astra Spalvēna – šašlikus vērtēs, publiski paužot savu nesaudzīgo kritiku, ievērojot labākās Austrumeiropas strīdēšanās tradīcijas. Neapšaubāmi, dalībnieki žūrijai aicināti kārtīgi “dot pretī”!
Pieteikšanās forma atrodama šeit: https://forms.gle/3tgD6jfVqqogQmbx6
Austrumeiropas dārza svētki ir daļa no Pasaules kopienu deju svētku pasākumu cikla ar kopīgu deju, kulinārijas un dziesmu svinēšana no Austrumeiropas līdz Indijai un atpakaļ. Programmas veidošanā iesaistīta laikmetīgās dejas kompānija “SIXTH”, šefpavārs Mārtiņš Sirmais, ēdiena kultūras pētniece Dr.art. Astra Spalvēna, satura veidotājs Gokuls, mūziķis un docētājs Linards Kalniņš, koris, kā arī citi cilvēki, kas šo to zina par kārtīgiem svētkiem
Dejas, dziesmas un labs ēdiens ir viens no galvenajiem prieka, satikšanās un kopābūšanas veidiem, kam ir ne tikai atjaunojošs, bet arī transformējošs jaunrades spēks. Tāpēc vasarā un rudenī notiks pieci pasākumi ar grandiozām noslēguma svinībām K.K. fon Stricka villā, kas aicinās cilvēkus nopūst putekļus no kādas mums labi zināmas prasmes – ciemoties, lai kopā dejotu, dziedātu, labi uzēstu un svinētu.
Papildu informācija: Mārtiņš Mielavs, [email protected], telefons 29988706
“Pasaules kopienu deju svētki” ir kultūras pasākumu cikls, kura mērķis ir ar starpdisciplinaritātes, mākslas un koprades instrumentiem veicināt trešo valstu pilsoņu sociālo un kultūras integrāciju Latvijā. Šo projektu līdzfinansē Eiropas Savienība: Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (75%), kā arī Latvijas valsts budžets (25%).

