Garšu piedzīvojums un labjūta

Kulinārijas mantojums ir nacionālās kultūras sastāvdaļa tāpat kā valoda, svētki, tradīcijas, māksla, rituāli, paražas utt. Latviešu virtuve veidojusies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē. Ir tradicionāli ēdieni, kurus baudām arī mūsdienās. Viesojoties vai dzīvojot Latvijā, noteikti sanāks nobaudīt rupjmaizi, biezpienu, ceptas desiņas ar sautētiem kāpostiem, kurzemnieku ceptos sklandraušus. Jāņos galdā noteikti būs īpašais Jāņu siers un alus, pīrādziņi un plātsmaizes, bet Ziemassvētkos – piparkūkas, cepetis ar sautētiem kāpostiem un zirņi ar speķi. Piejūras ciematos cienās ar ceptiem nēģiem un lucīšiem. Vasarā saimnieces viesus atveldzēs ar skābputru un rozā krāsā iekrāsojušos auksto zupu.

Mūsdienu viesībās uz palikšanu ienācis citzemju ēdiens: salāti rosols un cepta gaļa uz uguns – šašliks. Vairāki tradicionālie latviešu ēdieni iekļauti Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Eiropas Savienības Aizsargāto produktu nosaukumu reģistros ierakstīti vairāki unikāli Latvijas produkti. Sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Jāņu siers ir iekļauti Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, Latvijas lielie pelēkie zirņi – Aizsargātas cilmes vietas nosaukumu reģistrā, Carnikavas nēģi un Rucavas baltais sviests – Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

Latvija lepojas arī ar savu, tradicionālo, dzērienu piedāvājumu. Sabiles Vīna kalns ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs pasaulē, kurā arī mūsdienās zem klajas debess nekā 4 hektāru platībā audzē vīnogas. Vasarā Sabilē notiek Vīna svētki, kuros līdztekus plašai kultūras un izklaides programmai var baudīt arī vietējo vīnu. Latvijā ir senas alus darīšanas tradīcijas. Arī mūsdienās ir aktīva alus darīšanas kultūra, pretēji Eiropai, kur lēnām izzūd tradicionālā alus darīšana. Pēdējos gados sakuplojušas tā dēvētās „amatalus” jeb „craft” alus darītavas: to skaits jau mērāms vairākos desmitos, un mazās alus darītavas attīstās dažādās Latvijas pilsētās un ciemos. Latgalē saimnieki, uzņemot ciemiņus, galdā liek pašu brūvētu stipro dzērienu – šmakovku. Šim dzērienam par godu Latgalē ir izveidoti arī muzeji, kuros apmeklētāji var piedalīties degustācijā un uzzināt vairāk par tā darināšanu.

Latvijā varam lepoties ar izcilu, vietējo ražotāju produktu kvalitāti un talantīgiem pavāriem un bārmeņiem. Rīga un citas Latvijas pilsētas ir kļuvušas par iecienītu galamērķi gardēžiem, un restorānu nedēļas pavasarī un rudenī kļuvušas par gaidītu notikumu. Par tradīciju kļuvušas arī Mājas kafejnīcu dienas, kad lauku saimniecības, uzņēmēji un vietējo kopienu entuziasti atver savas durvis viesiem, pārtopot par mājas kafejnīcām. To laikā ir iespēja nogaršot vietējos ēdienus un dzērienus, baudīt unikālu atmosfēru un piedāvāto kultūras programmu.


Latvijas restorānu
augstais līmeni novērtēts 2023. gada nogalē iznākušajā pirmajā Michelin ceļveža Latvijas restorānu izlases apskatā, kurā izcelti labākie restorāni visā valstī. Vairāk šeit.
Kā izgaršot Latviju, vairāk lasiet šeit.

Latvijā var piedzīvot gan tradicionālus, gan mūsdienās iecienītus labsajūtas pakalpojumus. Var izvēlēties nopērties latviešu tradicionālajā pirtī. Pirtī iešanai Latvijā ir senas tradīcijas – jau 19. gadsimta vidū pirts bija katrā lauku sētā.

Latvijā ir arī senas labsajūtas un rehabilitācijas tradīcijas, piemēram, Jūrmala ir lielākais Baltijas kūrorts, kas izsenis savos pakalpojumos apvieno medicīnu un labāko no Latvijas dabas. Dažādu veidu veselības, atjaunošanās un skaistuma kūres ir pieejamas arī galvaspilsētā Rīgā un citur Latvijā. Vairāk šeit.

Contact us!
Phone
+371 26959706 (I 8.30-18.00 II-IV 8.30-17.00 V 8.30-16.00)
Whatsapp
+371 26959706 (Whatsapp)
Address
Raiņa bulvāris 15, Rīga
Aizvērt